Ziemas beigās ģerānijas bieži izskatās izstīdzējušas un zaudē savu glīto formu. Pareiza apgriešana februārī un martā palīdz augam atjaunoties un mēneša laikā izveidot blīvu, zaļu lapotni.
Ziemas beigās uz palodzēm bieži var redzēt ģerānijas ar gariem, kailiem kātiem un tikai dažām lapiņām pašā galotnē. Tas ir dabisks process, jo telpās ir par maz gaismas un par daudz siltuma. Tieši tagad ir īstais brīdis ņemt rokās šķēres, lai līdz pavasarim puķe atkal izskatītos glīta.
Kāpēc augs ziemā izstīdzē
Tumšajos mēnešos ģerānija cenšas aizsniegt jebkuru saules staru, tāpēc dzinumi stiepjas garumā. Tajā pašā laikā apakšējās lapas nobirst, jo augam nepietiek enerģijas tās uzturēt. Rezultātā veidojas nepievilcīga “palma” uz tieva kāta. Daudzi baidās šādus dzinumus griezt, cerot, ka tie paši sazaļos, taču tas nenotiek.
Ģerānija nebaidās no griešanas, tā cieš no dīkstāves. Ja neļausiet augam atjaunoties, tas turpinās tērēt spēkus vājiem dzinumiem. Pareiza apgriešana februārī dod signālu snaudošajiem pumpuriem, ka ir laiks mosties. Pēc divām nedēļām uz plikajiem kātiem parādīsies pirmie zaļie punktiņi.
Pārbaudītā shēma kuplumam
Gadu gaitā esmu sapratis, ka vislabākos rezultātus dod mērena, bet stingra pieeja. Es to saucu par savu pārbaudīto shēmu, kuras pamatā ir trīs galvenie punkti. Pirmkārt, katrā podā es atstāju tikai trīs stiprākos un veselīgākos pamatstumbrus. Tas ir optimāls skaits, lai sakņu sistēma spētu pabarot visu jauno lapotni.
Otrkārt, uz katra no šiem stumbriem es atstāju tieši piecus pumpurus vai augšanas mezglus, skaitot no zemes. Ja atstāj mazāk, augs startē pārāk strauji un ātri izsīkst. Ja atstāj vairāk, barības vielas aiziet tikai uz augšējiem dzinumiem, bet apakša paliek plika. Pieci pumpuri nodrošina vienmērīgu un blīvu krūma veidošanos.
Treškārt, es gaidu, kamēr izveidojas aptuveni septiņi jauni dzinumi uz visu krūmu kopā. Tas ir rādītājs, ka apgriešana ir izdevusies. Šāda proporcija ļauj augam izveidot to slaveno “cepurītes” formu, kur lapas klāj visu podu un dzinumi nekrīt uz sāniem.
Kā pareizi veikt apgriešanu
Darbam izmantoju tikai asu instrumentu, vislabāk dārznieka šķēres vai asu nazi. Instrumentu pirms tam notīru ar spirtu, lai brūcēs neiekļūtu infekcija. Griezumu veicu slīpi, aptuveni pusi centimetra virs izvēlētā pumpura. Slīps griezums neļauj mitrumam sakrāties uz brūces, tāpēc tā ātrāk aizvelkas.
Pēc apgriešanas puķu podu uzreiz nenolieku tiešos saules staros. Pirmo nedēļu tai labāk patiks vēsāka vieta, kur temperatūra ir ap 18 grādiem. Tas palīdz augam mierīgi pārdzīvot stresu un neiztvaicēt par daudz mitruma. Laistīšanu šajā laikā samazinu līdz minimumam, jo bez lapām augs patērē ļoti maz ūdens.
Ko darīt tālāk
Aptuveni desmitajā dienā var redzēt, ka pumpuri sāk briest. Tiklīdz parādās pirmās jaunās lapiņas, es ģerāniju pārvietoju uz visgaismotāko palodzi. Gaisma ir galvenais noteikums, lai jaunie dzinumi neizstīdzētu atkal. Ja logs ir vērsts uz ziemeļiem, vakaros noderēs papildu apgaismojums.
Kad jaunie dzinumi ir izauguši aptuveni desmit centimetru gari, es tiem noplūcu pašu galotnīti. To sauc par galotņošanu. Šis mazais knifs liek dzinumam sākt zaroties uz sāniem. Rezultātā viena kāta vietā izaug divi vai trīs, padarot krūmu vēl kuplāku.
Padomi ilgstošam rezultātam
Neizmantojiet trulu instrumentu, jo tas saspiež augu audus un var izraisīt puvi.
Ja uz griezuma vietas parādās mitrums, to var apbērt ar sasmalcinātu kokogli.
Februārī un martā nemēslojiet ģerāniju uzreiz pēc apgriešanas. Pagaidiet divas nedēļas, līdz parādās pirmās lapas.
Griežot ņemiet vērā, ka pumpuram, virs kura veicat griezumu, jābūt vērstam uz ārpusi no krūma centra. Tad jaunie zari neaugs viens otrā iekšā.
Vecos, pārkoksnējušos kātus, kas ir tumši brūni un cieti, var griezt droši – tie atjaunojas pat labāk nekā zaļie.
Šāda pieeja prasa tikai nedaudz drosmes pirmajā reizē. Redzot, cik ātri augs reaģē uz šīm pārmaiņām, bailes parasti pāriet. Jau aprīļa sākumā uz palodzes stāvēs glīti, zaļi krūmi, kas drīz vien sāks raisīt pirmos ziedus.
